Adata – sīka lieta, taču cik gan daudz spēka tajā slēpjas! Ar tās palīdzību mūsu vecmāmiņas ne tikai šuva, bet arī sargāja, zīlēja un… reizēm baidījās.
Jo adata nav tikai šūšanas piederums – tā ir smalks enerģijas vadītājs. Mūsdienās mēs teiktu, ka tā “uztver” cilvēka noskaņu, bet mūsu senči runāja vienkāršāk:
“Ar adatu nejoko – tā labo atceras, bet slikto neaizmirst.”
Ticēja, ka adata “dzird” savas saimnieces domas. Ja šuj ar dusmām vai neapmierinātību, apģērbs nekalpos ilgi un neradīs prieku. Bet ja šuj ar siltumu un labvēlību, drēbe kļūst par īstu talismanu.
Ne velti teica: “Kas ar mīlestību sašūts, tajā labi dzīvojas.”
Ko mūsu vecmāmiņas nekad nedarīja ar adatām un piespraudēm
Nešuva pēc saulrieta
Vakara stundās “pasaule sastingst” – kopā ar diegu varot “iešūt” savu veiksmi vai pievilkt sliktus sapņus. Senos laikos vakarā vairs neprata, nedz arī neizšuva, sakot: “Nepieskaries likteņa pavedienam tumsā.”
Neatstāja adatu iedurtu nepabeigtā drēbē
Tā var “pārdurt” lietas enerģiju un vēlāk kaitēt tam, kas to valkās.
Labāk iedurt adatu auduma stūrītī vai iespraust spolītē – tie it kā uzņem triecienu uz sevis.
Adata vai saspraude – nekad dāvanā!
Tā tika uzskatīta par sliktu zīmi: “Dāvini aso – pārrauj saikni.”
Ja ļoti gribas uzdāvināt rokdarbu komplektu, pievieno simbolisku monētu, lai cilvēks to “izpērk”. Tad asa lieta vairs neskaitās dāvana, bet pirkums, un saikne paliek neskarta.
Nekad nepacēla svešu adatu no zemes
Adata saglabā sava īpašnieka nospiedumu – viņa domas, emocijas un enerģiju. Pacelt svešu adatu nozīmē paņemt daļiņu cita cilvēka likteņa.
Senāk ticēja, ka “nejauši atrasta” adata var būt arī burvju “pārlikums” – tā varēja nest kaites, nelaimi vai trūkumu tam, kurš to pacēlis. Tāpēc atrasto adatu labāk atstāt turpat vai aprakt zemē ar vārdiem: “Kas nesis slikto, tur lai paliek.”
Bet kā ir ar saspraudēm?
Saspraude ir kā jaunākā adatas māsa, taču ar citādu dabu.
Adata šuj, bet saspraude satur un sargā. Tieši tāpēc līdz pat mūsdienām mazu bērnu drēbēs vai ratiņos piesprauž saspraudi – pret ļaunu aci, skaudību vai sliktu enerģiju.
Lasi vēl: Pārsteidzošā Vangas prognoze 2026. gadam: nevis 12, bet 13 zodiaka zīmes piedzīvos neticamu pacēlumu
Taču ir viens noteikums: aizsargājošo saspraudi nedrīkst rādīt un tai nepieskaras sveši cilvēki.
Ja tā kļūst tumša vai sarūsē, tas nozīmē, ka tā ir uzņēmusies negatīvo ietekmi uz sevi. Tad saspraude jāpateicas ar labu vārdu un mierīgi jāizmet – bez žēlastības, jo savu darbu tā jau paveikusi.
Daži senie padomi no rokdarbu pratējām
Visas adatas glabā atsevišķā spilventiņā, lai, kā teica vecmāmiņas, tās “nesastrīdētos” cita ar citu.
Nekad neņem adatu rokās ar dusmām vai aizkaitinājumu. Tā iegaumē noskaņojumu un var “iešūt” to apģērbā.
Ja bieži saduries, noliec adatu, atpūties, padzer tēju – tas nozīmē, ka prāts ir noguris.
Ja pazaudēji adatu, noteikti to atrod un izmet. Lai kopā ar to prom aiziet arī trauksme un nemiers.
Lasi vēl: Ķīnietis atklāja vienkāršu veidu, kā atbrīvoties no laputīm dārzā uz visiem laikiem
Adata un saspraude – mazas, bet spēcīgas mājas sargātājas.
Tās nepiedod paviršību un necieņu. Ja ar tām apietas uzmanīgi un ar pateicību, tad arī likteņa pavediens slīd vienmērīgi, bez mezgliem, un adata vairs nekad nesāpina – ne rokā, ne sirdī.
